Rūdītā "Baltijas raku"

Rūdītā `Baltijas Raku` Keramika


Rūdītā keramika ir 4-6 gs. sena keramikas tehnoloģija, kur stiklveida, metālu oksīdiem bagātinātās glazūras vietā tiek izmantots rudzu miltu ieraugs. Šī īpatnējā, pusaizmirstā podniecības tradīcija nav tikai šaura Latgales reģiona kultūras mantojums, bet ir kopīga trijām Baltijas valstīm, Baltkrievijai un Krievijai, teritorijai, kuru vieno gadsimtus sena rudzu audzēšanas tradīcija un melnā maize. Katrā reģionā ir savs vārds, ar kuru apzīmē šāda veida keramiku: rūdītā keramika jeb melnie podi, raugo keramika, porripots, обварная керамика. Tehnikas angliskotās versijas ir hardened ceramic jebšu fermented ceramic. Tā ir unikāla vietējā tradīcija, kas ārpus minētā reģiona praktiski nav pazīstama. Taču, tai pašā laikā, tai ir arī zināma līdzība ar pasaulē plaši pazīstamajām japāņu un amerikāņu raku tehnikām, kuru būtība, no amerikāņu viedokļa, ir manipulācijās, kas tiek veiktas ar tikko apdedzināto vēl kvēlojošo keramikas trauku, pēc tā izņemšanas no cepļa.  

 

Japāņu, amerikāņu raku un Baltijas rūdītās keramikas tehnoloģiju līdzība un atšķirības:

- Japāņu raku tika radīts 16.gs. tējas ceremonijām, kas sakņojas dzen budismā un ir sava veida filozofija un meditācijas veids.  Japāņu raku karstais, no cepļa izņemtais trauks tiek iemērkts stiprā zaļās tējas novārījumā, vai vienkārši atstāts aukstā gaisa iedarbībai, kur straujajā temperatūras kritumā glazūras virsma saplaisā, un, trauka lietošanas gaitā, plaisām piesūcoties ar tējas novārījumu, uz trauka virsmas veidojas brūngans tīklveida raksts. Japāņu raku tējas trauki ir kļuvis pasaulslavens, leģendām apvīts zīmols;

- Amerikāņu raku ir izaudzis no japāņu raku. Tas radies, pateicoties liktenīgai nejaušībai, kas notika tad, kad 1960.g. amerikāņu profesors Pauls Soldners demonstrēja japāņu raku procesu un viens keramikas izstrādājums, ko viņš bija izņēmis no cepļa un nesa uz dzesināšanas trauku, nejauši iekrita sausās lapās un aizdedzināja tās radot neparasto redukcijas efektu. Amerikāņu raku,  trauks netiek atdzesēts, bet ievietots metāla konteinerā, ar kādu viegli uzliesmojošu materiālu.  Dūmu iespaidā māls kļūst pelēcīgs vai melns, bet varu saturošās zaļās glazūras iegūst sarkanu vai zeltainu nokrāsu un senlaicīgu patinu. Pateicoties neprognozējamajam, bet allaž interesantajam iznākumam, plašajām publikācijām, mārketinga aktivitātēm, jaunatklātā pēcapdedzinājuma tehnoloģija tagad tiek praktizēta visā pasaulē un var teikt, ka tā ir kļuvusi populārāka nekā tās japāņu pirmsākumi;

- Baltijā praktizētajā, četrus vai pat sešus gadsimtus senajā rūdītas keramikas tehnikā, karstie trauki tiek iegremdēti raudzētā rudzu miltu šķidrumā, kas nereti  papildināts  ar dažādām, meistariem noslēpumā turētām sastāvdaļām, kurā tas kļūst ūdensnecaurlaidīgs un iegūst neparastu raibumainu virsmu dabīgās okera,  brūnā un melnā krāsu variācijās. Pēc seniem ticējumiem, acīm līdzīgie apļi, kas reizumis veidojas uz trauka virsmas, pasargā ēdienu no skauģa acīm, tādos podos gatavots ēdiens labāk saglabā vērtīgās īpašības, ir garšīgāks. Tomēr, 19., 20gs. mijā, palielinoties iedzīvotāju rocībai, kad varēja atļauties arī dārgākos glazētos traukus, šī tehnika izzūd.

 

IESPĒJAS


Latgales podniecība, kā izcils kultūras mantojums ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Taču, lai tradīcija tiktu uzturēta, tai ir jāattīstās, ik pa laikam jāpiedāvā kas jauns vai labi aizmirsts vecais. Šodien rūdītā keramika atkal kļuvusi aktuāla, pateicoties savam ekoloģiskumam, izgatavošanas procesa vizuālajai atraktivitātei, tehnoloģijas savdabībai, kas apdedzināšanu un rūdīšanu ļauj veikt arī pārvietojamos raku cepļos ārpus keramiķu darbnīcām praktiski jebkurā vidē: plenēros, bērnu nometnēs, pilsētas svētkos un korporatīvajos pasākumos. Tai ir  leģenda un rudzu maizes smarža. Daugavpils keramiķi un biedrība „Baltic raku“ jau kopš 2007. gada ir uzsākuši darbu pie rūdītās keramikas tradīcijas pētniecības, atjaunošanas un attīstīšana tās vēsturiskajā teritorijā. Tiek strādāts pie zīmola 'Baltic raku' veidošanas par atpazīstamu reģiona zōmolu. Ir pietiekoši daudz iemeslu, lai pieliktu pūles tradīcijas atjaunošanai un ir pietiekoši daudz paredzamo ieguvumu: saglabāts kultūras mantojums, paplašināts keramikas piedāvājums, aktualizēta esošās publikas interese, piesaistīts jauns interesentu loks, radīts jauns produkts, kas var ieinteresēt gan eko, gan kreatīvos, gan kultūras tūristus. Ir arī kustības pievienotā vērtība: integrācijas procesu sekmēšana starp kaimiņvalstīm un to iedzīvotājiem, māksliniekiem; jaunas iespējas pārrobežu projektu attīstībai, ES fondu piesaistīšanai. Ir visas iespējas, lai rūdītās 'Baltijas raku' keramikas tradīcija ar laiku ieņemtu sev atbilstošu vietu pasaules kartē līdzās japāņu un amerikāņu raku.  Apvienojot spēkus mēs to varam.  

Projekta autore Ilona Šauša